Tuvojas negaiss, jau ievas tam vēdina aleju.
Krampjaino sakņu simtkājis saspringst gaidās.
Kāds vecs vīrs pagalmā giljotinē gaili,
izrautu no pieticīgās pils, konkubīņu spārniem.
Galva izbrīnā ieplestām acīm iekrīt zālē.
Bende ir tukšs kā bluķa seklā iedobe,
kurā ātri žūst asins; pirmais grāviens, suņa smilksti.
Skan mūzika cirvim stiegrainā rokā.
This poem has not been translated into any other language yet.
I would like to translate this poem