Mūsu strūklakā sasviesta dārgāka nauda Poem by Amanda Aizpuriete

Mūsu strūklakā sasviesta dārgāka nauda

Mūsu strūklakā sasviesta dārgāka nauda,
apsūbējušās skulptūras apzeltītas,
parka osis jau sitas debesu logos
un cilvēki valkā daudz spožākas maskas,
bet dūmakai zem liepām
joprojām ir tava maigā seja
un vakara vientulībai joprojām
ir tava ļaunā seja.

COMMENTS OF THE POEM
READ THIS POEM IN OTHER LANGUAGES
Close
Error Success