Pirms templi nodedzinās, pirms Poem by Amanda Aizpuriete

Pirms templi nodedzinās, pirms

Pirms templi nodedzinās, pirms
tu stāvēsi pie drupām ļauns un sirms,
pirms pelni jūru saindēs,
tā kolonna vēl uzziedēs

kā rožukrūms - tā kolonna,
kur sastingusi dejas nakts.
Un asinsziedu smaržīgums
būs akmens nosodījums mums

par pārdejotiem tikumiem,
par aizsapņotiem likumiem

COMMENTS OF THE POEM
READ THIS POEM IN OTHER LANGUAGES
Close
Error Success