poet Viivi Luik

Viivi Luik

No smaga prieka

Augšā Tallina, bet lejas pusē Valga,
vidū vasaras tik vēsas,
kaļķakmens un māls.
Ļaudis maksā uguns sargātāja algu,
citādi būs dzīve badā,
nedegs stariņš bāls.

Sirds man salecas un beigu beigās bīstas
kā no smaga prieka, tā no
smagām mokām,
vasarābeles zied savos ziedos īstas
cauri paaudzēm un katram
mājas logam.

Starp trīsdesmit pieciem - četrdesmit gadiem
pretī gaismai
manas rokas kļautas,
cēla asins blāzma plūst starp desmit nagiem,
asins, kam nav vērtības
bez valodas un tautas.

Poem Submitted: Saturday, July 13, 2019

Add this poem to MyPoemList

Rating Card

5 out of 5
0 total ratings
rate this poem

Comments about No smaga prieka by Viivi Luik

There is no comment submitted by members..

Robert Frost

The Road Not Taken



Read this poem in other languages

This poem has not been translated into any other language yet.

I would like to translate this poem »

word flags

What do you think this poem is about?